ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Intarsija (интарсия, intarsia)

- koka virsmas mākslinieciskais apstrādāšanas veids, iestarpinot tajā citas koksnes (dzintara, akmens, marmora, pusdārgakmeņa) gabaliņus, veidojot noteiktu ornamentu vai kompozīciju. Rezultātā rodas mozaīkas tipa glezna. Izteiksmīgumam labi kalpo arī atšķirīgs pulēšanas vai, gluži otrādi, materiālā dabiskās faktūras izcelšanas paņēmiens. Intarsijas elementi pirms koptēla veidošanas tiek individuāli apstrādāti un vēlāk sastiprināti uz virsmas. Var uzskatīt, ka kopš XX gadsimta izplatītās bērnu un pieaugušo populārā Puzzle likšana ir demokrātiskā intarsija, Intarsija mēdz būt kā līdzena, tā arī grumbuļaina, kas piešķir tai telpiskumu.
Latvijas lietišķajā mākslā intarsija ir ļoti izplatīta, turklāt to izmanto, veidojot pat gleznas un it īpaši Rīgas panorāmu. Diemžēl, veicot šāda tipa intarsiju fotografēšanu, attēls nespēj radīt pārliecinošu iespaidu par izstrādājuma kvalitāti. Līdz ar to, labāku iespaidu par šo apstrādes veidu var gūt muzejos.

1. attēlā - fra Damiano da Bergamo intarsija "Ģeometriskas figūras", 1537.g., Sv. Dominika Bazilikas Muzejs, Boloņa, Itālija.

2. attēlā - rokoko stila galdiņš ar intarsijas apdari no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijas.