ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Orfejs (Орфей, Orpheus)

- parasti viņa vārdu lieto pārī ar sievu Eiridiki. Grieķu mitoloģijas varonis, leģendārais dziedonis un mūziķis, Apolona mīļākais, saņēmis no dieva zelta līru, ar kuras skaņām varēja savaldīt plēsīgus zvērus. Pēc mīļotās sievas Eiridīkes nāves nolaidies pazemes valstībā un tā apbūris ar spēli tās valdniekus, ka saņēmis atļauju atgūt sievu - ar noteikumu, ka tai jāseko vīram tumsā, bet Orfejs nedrīkstot atskatīties. Viņš, diemžēl, to neizpildīja, un zaudēja sievu uz visiem laikiem. No bēdām arī pats Orfejs drīzumā iet bojā. Tēma par atskatīšanos ar sekām kļuvusi visai populāra gan tēlotajā mākslā, gan mūzikā. Ir pat klasiskās mūzikas radio "Orfejs", konkursi, filmas.
Ir izcilā latviešu dzejnieka Knuta Skujenieka poēma "Neskaties atpakaļ", kura ir variācija par klasisko mītu par Orfeju un Eiridīki, Latviešu dramas teātros uzved Tenesija Viljamsa lugu "Orfejs pazemē" , bet operas teātrī izpilda E.Glika operu "Orfejs un Eiridīke", gan tradicionālajā, gan avangarda interpretācijā (režisore Baņuta Rubesa, 1999.g.). Tā, 2008.gadā pat notika šīs operas izrāde Ventspils pilsētas svētkos ar Sergeju Jēgeru titullomā un ventspilnieces Ivetas Ērkšķes iestudējumā.

1. attēlā - Senās Romas mākslinieku mozaīka, kur attēlots Orfejs viņa spēles savaldzināto dzīvnieku vidū. Palermo arheoloģiskais muzejs.

2. attēlā - Džons Viljams Vaterhauss "Nimfas atrod Orfeja galvu", 1900.g.