ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Danaīdu muca (Данаиды, daughters of Danaus)

- teiciens, kas apzīmē absolūti bezjēdzīgu darbu, tādu, kas nav padarāms, nevajadzīgs un neauglīgs. Kaut kas, kas tiek atkārtots rfegulāri, no tam nekļūstot jēdzīgāks. Teiciens cēlies no sengrieķu mitoloģijas, kad 49 valdnieka Danaja meitas par to, ka pēc tēva pavēles nogalinājušas savus vīrus kāzu naktī, tika Aīda valstī sodītas ar nepieciešamību visu laiku piepildīt cauru mucu. Sižetu labprāt attēloja mākslinieki, kas izvēlējušies klasiskos sižetus. Līdzīgs Sīzifa darbam ar akmen velšanu kalnā. Jāpiezīmē, ka viena no meitām, Hipermnestra, savu vīru pasaudzēja, un tamdēļ viņai bija lemts pēc nāves nevis nonākt Tartarā, bet Elizejas laukos - un arī tikt iemūžinātai mākslā (angļu Viduslaiku dzejnieka Čosera poēmā un vēlāk arī operās).
Latviešiem pazīstami teicieni par ūdens nešanu sietā. Mūsdienu dzīves kontekstā teiciens parasti tiek izmantots, apzīmējot, piemēram, ceļu seguma lāpīšanu rudens vai ziemas laikā.

1. attēlā - Dž.V. Vaterhauss "Danaīdas", 1903.g.

2. attēlā - nezināms autors "Hipermnestre", XV-XVI gs., Franču nacionālā bibliotēka.