ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Ķīļu raksti, ķīlraksts (клинопись, Cuneiform)

- viena no senākajām rakstīšanas sistēmām, kuras attēli saglabājušiies uz apdzedzināta māla plāksnēm. Sākotnējās piktogrammas (IV gadu tūkstotis p.m.ē) Šumēra valstī pēc apmēram tūkstoš gadiem kļuva stilizēts, iespējamo apzīmējumu skaits samazinājās un kļuva abstraktāks, turpinādams vinkāršoties bronzas laikmetā. Ķīļrakstu veidoja ar neasiem irbuļiem uz māla plāksnēm, bet rakstu zīmes vēlāk kļuva par pamatu seno persiešu alfabētam. Vēlāk ķīļu zīme atbilda vai nu veselam vārdam, vai zilbei. Oriģinālie šumeras raksti kļuva par pamatu daudzām rakstu valodām Divupē un tās apkārtnē, vēlāk tos izspieda fenīķiešu alfabēts, un gandīz 2 gadu tūkstošus ķīļrakstu teksti nebija lasāmi, kamēr XIX gadsimtā tie tika atšifrēti.
Ar zināmu fantāzijas devu var uzskatīt, ka Latvijā ķīļu rakstu paveids (ideogrāfiskā rakstība, kad zināmu saturu atspoguļo ar nosacītām zīmēm) ir pastāvējusi t.s. bezrakstu periodā. Proti, bijušas visādas "maģiskās zīmes", kurām piedēvēts īpašs spēks. Uzskatīt par burtu vai zilbju atveidi tautas etnogrāfiskos rakstus tomēr nav pamata, kaut gan senatnes apjūsmotāji cenšas to darīt.

1. attēlā - Gudea statuja ar ķīļrakstiem, Šumēra, apm. 2150 p.m.e., Luvra.

2. attēlā - arhaiskais šumēru ķīļraksts, XXVI gs. p.m.ē.