ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Maija koks (Майское дерево, Maypole)

- Vācijā zemnieki Valpurģa naktī aizsargāja savas mājas no ļauno garu plosīšanās ar Maija koku, kas izskatās kā gara koka kārts, ko izgrezno un ap kuru dejo cilvēki. Koka galā bieži vien nostirpina vainagu vai kroni. Šāds pasākums bieži vien veido daļu no pirmā maija (pavasara svētku) svinībām, it īpaši Bavārijā. Līdzīgs svētku pasākums sastopams arī vairākām citām tautām, gan ģermaņu, gan slāvu, un tam it senas, visumā pagāniskas, saknes. Pastāv uzskats, ka rituāls ir veltīts Labajai Dievietei, turklāt arī notikuma laiks mēdz būt atšķirīgs. Tā, slāvu tautām šo koku var uzstādīt arī Vasaras svētkos. Bavārijā maija koka stumbru aptin ar audumu vai krāso ar spirāles joslām, turklāt spirāles vītnei jābūt stingri vērstai - no apakšas uz augšu un no kreisās puses uz labo.
Patlaban arī Rīgā mēģina Rātslaukumā uzsliet Maija koku, bet pagaidām oficiāli Rīgas svētkos Maija koks nav kļuvis populārs. Toties Vasaras svētkos plaši izmantotie jaunie bērzi zināmā mērā pilda Maija koka funkcijas.

1. attēlā - Maija koks Prīnā, Vācijā.

2. attēlā - Maija koks Vecajā tirgū Minhenē, Vācijā.