Zevs (arī Jupiters) (Зевс, Zeus)

- dievu valdnieks, debesu un pērkona dievs Senajā Grieķijā (Jupiters Senajā Romā), viņa analogi ir sastopami vairāku Eiropas tautu mitoloģijā. Gandrīz katrā sengrieķu mītā tiek pieminēts vai nu pats Zevs, vai nu kāds no viņa daudzajiem bērniem gan no dievietēm, gan no mirstīgajām sievietēm. Mākslā Zevs bieži tiek attēlots ar zibeni rokās, kā arī savās pārvērtībās - kā Zelta lietus mītā par Danaju, kā milzīgs gulbis kopā ar Spartas valdnieci Ledu, kā varens vērsis "Eiropas nolaupīšanā". Kādreiz Zeva statuju Olimpijā uzskatīja par vienu no septiņiem pasaules brīnumiem.
Senlatviešu Panteonā zināms Zeva analogs ir Pērkons, zibeņu pavēlnieks, kas ir rados krievu pagānu dievībai Perunam un lietuviešu Perkūnam, bet Pērkons pēc būtības tomēr tuvāks romiešu Vulkānam. Savukārt, Rīgā ar Zeva statuju dekorēta rūpnīcas VEF vecākā ražošanas ēka, bijusī rūpnīca Union. Skulpturālā noformējuma autors A. Folcs (1851-1926) ievietoja šo statuju kolonnu ietvertajā nišā, Zevs tika atveidots ar zibeņbultām rokās. Zevam pie kājām ir ērglis, zemes un debesu valdnieka simbols (tas pats, kas knābāja Prometeja aknas).