- periods starp 1309. -1378. gadu, kad pāvestu rezidence atradās Avinjonā nevis Romā. Situācija radās dēļ konflikta starp pontifikātu un Francijas karali. Tā rezultātā ilgstoši pastāvošo itāļu kardinālu monopolu uz pāvesta amatu nomainīja franču izcelsmes pāvests Klements V, kurš pārvietoja pāvesta sēdekli uz Avinjonu. Šo periodu dažreiz sauc arī par "Pāvestu Bābeles gūstu" (ar atsauci uz Vecās Derības epizodi par jūdu gūstu). Gūsts izbeidzās, pāvestam Gregoram XI 1377. gadā atgriežoties Romā, bet vēl kādu laiku Avinjonā bija otrs pāvests, ko daļa ticīgo uzskatīja par īsto. Šādu katoļu baznīcu apkaunojošo situāciju izdevies novērst tikai 1417. gadā.
1. attēlā - pāvesta pils Avijonā, XIV gadsimts.
2. attēlā - Džordžio Vazari "Pāvests Gregorijs XI atgriežas Romā izbeigdams Avinjonas gūstu", 1571.-1574.g.
