Smēde (кузница, forge, smithy)

- viduslaiku amatnieka- kalēja darbnīca. Kalēja amats izsenis tika saistīts ar pārdabiskiem spēkiem, jo tas nav iespējams bez uguns izmantošanas. Kā zināms, savā laikā Prometejs, nolaupīdams olimpiešiem uguni, padarījis cilvēkus savā ziņā neatkarīgākus no dabas stihijām. Vēlāk zirgu apkalšana, bez kuras pārvietošanās pajūgos un jāšus bija apgrūtināta, padarīja kalējus par ļoti svarīgām personām, turklāt prasmīgākie no šiem amatniekiem pat kļuva par zeltkaļiem un aristokrātijai pietuvinātām personām, darinot ieročus un bruņas.
Latviešu folklorā Pērkons ir Vecais Kalējs, Debesu Kalējs. Kalšanas procesam piemīt kaut kāds brīnums, kad no vecā un bezformīgā top kaut kas jauns un noderīgs. Ne velti vienā no pēdējo gadu populārākajiem Māra Bērziņa romāniem "Sveiks, Dzintar Mihail!" galvenais varonis ir kalējs, jo kalēja eksistence ir mūžīgā pāreja no trokšņa uz mieru, no haosa- uz noteiktu formu. Arī latviešu sakāmvārds par savas laimes kalēju un pakavu kā nelaimju atbaidīšanas simbolu izriet no tās pašas Vecā Pērkona definīcijas. Mūsdienās vairāki jaunlaulātie dodas uz Brīvdabas muzeja smēdi, kur viņiem kaļ laimes gredzenus.