Rekonstrukcija (ēkas) (реконструкция (здания), Reconstruction (architecture))

- fragmentārs vai pilnīgs restaurācijas veids, atjaunojot arhitektūras pieminekļa (karu vai stihisko nelaimju) gadījumā bojā gājušās daļas. Lai atjaunoto daļu varētu atšķirt no oriģinālajiem celtnes elementiem, to dažkārt veido citā būvmateriālā. Dažreiz šo restaurācijas veidu sauc arī par rekompozīciju, ja tiek nedaudz mainītas ēkas funkcijas, saglabājot tās ārējo veidolu (muzeju iekārtošana bijušajās pilīs vai klosteros u.c.). Pirmais no šāda tipa arhitektiem -restauratoriem bija francūzis Viole le Djuks, kas XIX gadsimtā atjaunoja Parīzes Dievmātes katedrāli.
Latvijā ar vērtīgo ēku restaurāciju XIX gadsimta beigās (Rīgas Doms) nodarbojies arhitekts V. Neimanis, bet mūsdienās par maksimāli pietuvinātu sākotnējām izskatam var uzskatīt darbu, kas veikts atjaunojot Bauskas pili. Starp rekonstrukcijas projekta autoriem bija gan Čehijas, gan Latvijas speciālisti. Process tika uzsākts jau 1973, gadā, noritēja ar pārtraukumiem, bet patlaban ārējais veidols jau daļēji atjaunots un pilī darbojas muzejs, notiek koncerti un pat atdzimst pils akmens rotājumi.