Bakhanālijas (вакханалия, Bacchanalia)

- Tā romieši sauca no Austrumiem nākušos svētkus par godu dievam Bakham (grieķu Dionīsam, vīndaru patronam). Svētkos piedalījās tikai sievietes, un tā pulcējās slepeni naktīs 16.-17 martā birzī kāda Romas paugura tuvumā. Vēlāk svinības sāka apmeklēt arī vīrieši, bet pasākumam bija ļoti slikta reputācija, tur it ka tikušas plānotas sazvērestības. Pamatā gan bija kas cits - bakhanāliju laikā sadzērušās dalībnieces (un dalībnieki) nodevušies izlaidībai un vardarbībām, kuras dažkārt pat beidzās ar kādu nāvi. Par spīti aizliegumiem, bakhanālijas turpinājās, bet vēlāk vārds kļuvis par īpašvārdu cilvēku nevaldāmas rīcības apzīmēšanai, zināmam dzīvnieciskumam. Mākslinieki, turpretī, labprāt atveidojuši personāžus, kas bija nometuši civilizācijas važas - it īpaši pēc tam, kad XVII -XVIII gadsimtā Eiropas kultūrā parādījās prātojumi par "dabisko cilvēku" un atgriešanos pie dabas.
Latviešu mentalitātes izpratnē bakhanālija ir uzdzīves, pat drīzāk orģijas, sinonīms.