ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Bībeles tulkojumi (переводы Библии, translation of Bible)

- Terminu "Bībele" izmanto gan judaisti, gan kristieši, bet kanonisko tekstu sakopojums tajos ir atšķirīgs. Turklāt arī kristietības ietvaros kanoniskos tekstu kombinē dažādi, papildinot tos vai atsakoties no dažiem tekstiem. Vecākais saglabājies kristiešu Bībeles manuskripts grieķu valodā attiecināms uz IV gadsimtu, turklāt sākotnēji Vecā Derība bija sarakstīta ivritā un arāmiešu valodā, bet Jaunā derība arī grieķu valodā. Pirmais tulkojums latīņu valodā parādījies IV gadsimtā un pazīstams kā Vetus Latina teksts, kuru sistematizēja un papildināja sv.Hieronīms, jaunā versija (Vulgate) līdz pat XVI gadsimtam kalpoja par oficiālo Bībeles tulkojumu latīņu valodā. Ilgus gadsimtus Rietumu baznīcā dievkalpojums notika latīņu valodā, un Bībeles (Svēto rakstu) lasīšana bija pieejama tikai garīdzniecībai. Pilni teksta tulkojumi vietējās valodās pirms Reformācijas tika uzskatīti par zaimošanu. Pirmais tulkojums angļu valodā 1383. gadā (Vīklifa Bībele) tika aizliegts, bet čehu valodā Bībele tika iztulkota 1360.gadā Slavenākie pirmie pilnie tulkojumi - M.Lutera (1522.gads) vācu valodā un Tindaila Jaunā Derība angļu valodā (1534.gads). Ap to pašu laiku parādījās arī tulkojums franču valodā, ko gan publicēt izdevies tikai Holandē.
Latviski visu Bībeli pirmoreiz iztulkoja Ensts Gliks, Alūksnes luterāņu draudzes mācītājs, 1685. gadā. Šis tulkojums publicēts daudz reižu, vairākkārt rediģēts. Pēdējās redakcijas galvenais valodas redaktors bija profesors Ernests Blese. Šis tulkojums pēc Latvijas neatkarības atgūšanas publicēts arī Latvijā 1997. gadā. 1995. gadā Latvijas Bībeles biedrība uzsāka darbu pie jauna Bībeles tulkojuma. 1999. gadā izdoti Evaņģēliji un Apustuļu darbi, 2001. gadā — Vēstules un Jāņa atklāsmes grāmata, 2007. gadā — visa Jaunā Derība. Izdevniecība "Zinātne" izdevusi vairākas Vecās Derības grāmatas atsevišķos izdevumos.

1. attēlā - Domeniks Girlandaijo "Svētais Hieronīms savā darbistabā", 1480.g.

2. attēlā - piemiņas akmens pie E.Glika stādītā ozola Alūksnes tuvumā, kur atradusies mācītāja draudze.