Angļu klubs (Английский клуб, Gentlemen's club)

- Angļu valodā saukt par džentlmeņu klubu, iestādījums, ko iedibināja britu augstākās sabiedrības locekļi XVIII gadsimtā, un kas kļuva īpaši populārs t.s. vidusšķiras augstākajā slānī vīriešu un sieviešu vidū (klubi bija dalīti) XIX gadsimta beigās un XX gadsimta sākumā. Šo ideju pārņēma arī citas valstis, turklāt tajās klubi pārtikušajim vīriem paturēja tieši nosaukumu "angļu klubs". Šo iestādījumu locekļi allaž centās kaut kā izcelties citu vidū, par ko ir kaudze liecību - it īpaši angļu literatūrā. Konan Doila un Oskara Vailda darbos klubs ir vispopulārākā darbības vieta, bet Čārlzam Dikensam pat ir romāns "Pikvikas kluba piezīmes". Arī Krievijā viena no smalkākajām vietām Maskavā pirms revolūcijām bija Angļu klubs - tas izcēlās ar savu ēdienkarti un kāršu spēli, spēcīgi ietekmējot sabiedrisko domu, turklāt kluba biedru skaits bija visai ierobežos un to uzskatīja par sabiedriskās un politiskās dzīves centru.
Atbilstoši informācijai no Pegijas Bentones grāmats "Counting down" un Modas Redklifas "Baltijas stāstiem", ēkā, kurā patlaban izvietota Danijas vēstniecība Vecrīgā, Pils ielā 11 blakus Anglikāņu baznīcai, Pirmās republikas laikā atradās Angļu klubs, arī angļu jūrnieku klubs. Pirms Otrā Pasaules kara par angļiem sevi uzskatīja vairāki simti Rīgā dzīvojošie cittautieši (starp viņiem bija arī pēdējā pilsētas galvas Dž. Armisteda radi un pēcteči). Pateicoties Anglijas vēstniecības darbinieku ātrai un nesavtīgajai rīcībai, visiem "angļiem" izdevies 1940. gada vasarā izvairīties no palikšanas PSRS un aizkļut līdz Dzimtenei pa aplinkus ceļiem, jo Eiropā plosījās karš, bet angļu kopienas dzīve Latvijā pārtrūka pilnīgi.