ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Zīmējums (рисунок, drawing)

- attēla iegūšanas veids, ko veic, izmantojot dažādus sausus vai mitrus instrumentus, zīmējot uz jebkuras virsmas. Zīmējums ir viena no cilvēka personības pirmajām pašizpausmes formām, kas parādījusies daudz agrāk par rakstu valodu un, iespējams, sākotnēji pat aizvietojusi to. Senākie pazīstamie Homo Sapiens radītie klinšu zīmējumi ir vairāk nekā 30 tūkstošus gadu veci. Šos (parasti dzīvnieku) zīmējumus, kurus sauc arī par piktogrammām (tulkojumā - bildītēm) var arī uzskatīt par abstraktās domāšanas aizsākumiem, caur kuriem radās vēlāk rakstu valoda. Mūsdienu izpratnē zīmējums (pat neprofesionāls vai bērna) palīdz izteikt personības radošumu, un bez tā nav iedomājama tēlotāja māksla. Vēsturiski tieši zīmējums tiek uzskatīts par mākslinieka prasmju pamatu. Zīmēšanas instrumentārijā ietilpst gan grafita zīmulis, gan spalva un tinte, gan krāsainie zīmuļi, gan krīts (krāsainie krītiņi), gan mūsadienās izplatītie flomasteri un dažāda veida marķieri. Zīmējumu iespējams veidot uz visdažādākām virsmām (kartona, plastika, ādas, audekla u.c.), tomēr kopš zīmējamā papīra pieejamības Eiropā sākot ar XIV gadsimtu, zīmējumus galvenokārt veido uz tā. Turklāt zīmējums var kalpot arī pētniecībai, tikt izmantot pārdomās, studijās, kā arī tikt izmantots mākslinieka (tēlnieka, arhitekta, scenogrāfa) darbības sākotnējā posmā. Zīmējumos kopš Renesanses laikmeta jūtama ievērojama ģeometrijas un filozofijas ietekme, turklāt mākslinieks - grafiķis bez zīmējuma vispār nav iespējams. Vairāki mākslas dižgari, tai skaitā Dīrers, Leonardo un Rembrants, atstājuši lielas zīmējumu kolekcijas, kuras laiku pa laikam tiek izstādītas lepnākajos mākslas muzejos.
Pirmie latviešu profesionālie mākslinieki, uzsākot savas gaitas, arī aizrāvušies ar zīmējumu. Par vienu no zīmējumu paraugiem, sekojot reālistiskai tradīcijai, uzskatāms Ādama Alkšņa "Arājs ar baltu zirgu" (XIX gs. 90.-tie gadi, zīmulis). Ļoti daudzus zīmējumus mums ir atstājis dižmeistars Boriss Bērziņš, kura darbus regulāri izstāda LNMM, kā arī vairāki scenogrāfijas mākslinieki, kuriem zīmējums kalpojis kā mets skatuves noformēšanas risinājuma izstradāšanas gaitā.

1. attēlā - Oskars Kokoška, 1946.gada zīmējums no Albertīnas muzeja kolekcijas Vīnē.

2. attēlā - Leonīds Grasmanis "Dekorācijas zīmējums", no jubilejas izstādes Teātra muzejā.