ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Gotiskais raksts (готический шрифт, Gothic)

- rakstīšanas sistēma, arī alfabēts, kura pamatā ir latīņu burtu paveids, burti ir smaili, robaini un nedaudz atgādina rūnu rakstus. To dažreiz sauc par "melno burtu gotiku", ko izmantoja ģermāņi Karolingu impērijā, un ko raksturo ļoti neliels attālums stap burtiem. Gotisko rakstu joprojām izmanto grāmatu (un to nodaļu) virsrakstos, jo tas ir visai dekoratīvs un nedaudz atgādina kaligrāfisko rakstu. Gotiskā raksta izdomāto paveidu izmantoja Tolkiens savos fantastiskajos romānos par senatni, kur tā idejas piedēvētas elfu rakstu valodai.
Ilgāku laiku - sākot ar pirmajām garīgajām grāmatām latviešu valodā XVI gadsimta vidū un pakāpenisku literārās valodas un pat valodniecības attīstību - grāmatas tika drukātas vecā drukā jeb fraktūrā - gotiskajā rakstā. "Jauno ortogrāfiju 1908. gadā akceptēja ortogrāfijas komisija valodnieku Kārļa Mīlenbaha un Jāņa Endzelīna vadībā. Tā tika ieviesta ar likumu Latvijas Republikā no 1920. līdz 1920. gadam" (no Valsts Valodas aģentūras mājas lapas). Jāpiebilst, ka vairāki lētie izdevumi, t.s. "lubu literatūra" vēl labu laiku lietoja gotisko rakstu.

1. attēlā - dažādu veidu gotiskā alfabēta burtu paraugi.

2. attēlā - Grāmatas "Latviska svēta bērnu mācība" titullapa, 1794.g