ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Ariadne (Ариадна, Ariadne)

- šis vārds kļuvis populārs pateicoties plaši pazīstamajam mītam par labirintu, ko Krētas salā izbūvēja tās valdnieks, nomitinot tā centrā briesmoni Mīnotauru, kuram regulāri bija jāziedo dzīvie upuri. Grieķu varonis Tēsejs, izmantodams valdnieka meitas Ariadnes doto dzijas kamolu, pēc briesmoņa nogalināšanas spēja atrast izeju no labirinta, kas citādi viņam nebūtu pa spēkam. Secīgi, jēdziens par Ariadnes pavedienu aizēno pašu Ariadni, turklāt arī Tēsejs izrādījies nepateicīgs un atdevis Ariadni dievam Dionisam (romiešu Bakham). Teicienu izmanto literāti, bet mākslinieki attēlojot daiļo Ariadni jebkurā gadsimtā, allaž piešķir viņai dzijas kamolu. Jēdziens par pavedienu ir cieši saistīts ar labirintu. Tas, savukārt, Labirints kā sens simbols saistās ar veseluma ideju. Labirints – dzīves ceļa metafora, šajā ceļā ir daudz negaidītu pagriezienu un šķēršļu.
2011.gada augustā galerijā Apsīda notika tekstilmākslinieces Zanes Kokinas izstāde "Ariadnes pavediens", kuras sākums bija Milānā pavasarī. Māksliniece izprot Ariadnes pavedienu kā saikni starp dažādām tautām un kultūrām, kā paņēmienu, kas palīdz izkļūt no neizpratnes, baiļu un šaubu labirinta.

1. attēlā - Nikolo Bambini "Ariadne un Tēsejs", XVII-XVIII gs., atrašanās vieta nezināma.

2. attēlā - Krimuldas labirints