ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Eposs (Эпос, Epic poetry)

- ir plašs, saistītā valodā rakstīts darbs par nozīmīgiem vēsturiskiem vai mitoloģiskiem, proti, leģendāriem notikumiem un varoņiem. To dažkārt sauc arī par varoņeposu, kurā tiek apdziedātas dievu un varoņu mitoloģiskās darbības, bet autora vārds parasti ir visai apšaubāms. Tādas ir slavenās sengrieķu poēmas "Iliāda" un "Odiseja", par kuru iespējamo autoru Homēru drošo rakstisko ziņu nav; senindiešu "Mahābharāta", babiloniešu "Poēma par Gilgamešu". Nedaudz vēlāk radās didaktiskais eposs, kur uz mitoloģiskā materiāla ir arī reālo problēmu un attiecību tēlojums.
Grieķu eposi un to slavenie varoņi allaž piesaistījuši Latvijas laicīgo valdnieku prātus, un to tēli - marmorā vai bronzā - rotājuši viņu rezidences, piemēram, Kurzemes hercogu pilis. Savukārt, Ziemeļeiropas tautām, kurām rakstniecība izveidojusies visai nesen, nacionāliem eposiem (Kalevala somiem, Kalevipoeg - igauņiem), kas ir konkrēto autoru pierakstīti vai, pareizāk sakot, daļēji sacerēti, tāpat ir liela kultūrvēsturiska nozīme, jo tajos iekļauta tautas mutiskā vēsture - gan savdabīgā interpretācijā, kas tos drīzāk tuvina varoņeposiem. Pie tādiem pieskaitāma arī Andreja Pumpura varoņpoēma "Lāčplēsis".

1. attēlā - Iliāde (eps) Ahils pārsien ievainoto Patroklu, gleznojums uz kausa, V gs. p.m.ē., Berlīnes senlietu kolekcija.

2. attēlā - Iliādes varoņa Menelaja biste Rundāles pils zālē, marmors