ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Tūkstoš un viena nakts (Тысяча и одна ночь, One Thousand and One Nights)

- Austrumu un Dienvidu Āzijas literāro un tautas pasaku izlase, kas tika izveidota Islāma pasaules Zelta laikmetā. Izlasi veidoja daudzi autori, tulkotāji un pat pētnieki dažādās zemēs - Rietumu, Centrālajā un Dienvidāzijā, kā arī Ziemeļāfrikā. To pirmsākumi meklējami Viduslaiku arābu, persiešu, indiešu, ēģiptiešu un pat Divupes folklorā un literatūrā, it īpaši no kalifātu laika perioda. Pasakas nonāca līdz Rietumeiropai XVII gs. beigās - XVIII gs. sākumā, sākotnēji ar nosaukumu "Arābu naktis", vēlāk kā "Izklaide arābu naktīs". Pasakas vieno stāstītāja Šeherezāde - greizsirdīgā sultāna Šariara sieva. Priekšvēsture (arī pasaka) vēsta, ka piekrāptais sultāns Šariars pēc neuzticīgās sievas nonāvēšanas sācis katru nākamo sievu nogalināt tūdaļ pēc pirmās kopīgās nakts, bet gudrā Šeherezāde, viņa vezīra meita, sākusi izklaidēt cietsirdīgo valdnieku ar pasakām, katru stāstu rīta pusē pārtraucot visinteresantākajā vietā, un tādējādi palikusi dzīva. Daudzas no pasakām kļuvušas par klasiku: Sindbads jūras braucējs, Aladīna brīnumlampa, Ali Baba un četrdesmit laupītāji. To sižeti un personāži pat tikuši vēlāk iekļauti Eiropas mākslā un it īpaši kino, bet daži jēdzieni un teicieni ir joprojām populāri, kaut vai "no pudeles izlaistais džins", ko atpakaļ dabūt var tikai pasakā - un arī tur ar viltu.
"Tūkstoš un vienas nakts" pasaku tulkojumu latviski 1912.-1915. gadā veicis latviešu rakstnieks Linards Laicens, pēc tam šie tulkojumi tika vairākkārt papildināti un atkārtoti izdoti. Pasaku sižetus ilustrējuši vairāki XX gadsimta latviešu gleznotāji - gan Sigizmunds Vidbergs ar zināmu erotikas pieskaņu, gan Niklavs Strunke,"viens no oriģinālākajiem māksliniekiem latviešu modernistu pasaulē". Mūsdienu latvieti - kā jebkuru cilvēku, kas dzīvo tehnikas brīnumu pārpildītajā pasaulē - joprojām pievelk viss brīnumainais un noslēpumainais, it īpaši džini. Turklātn LNT parādīts seriālsu, kur arhitekte Šeherezāde, kas palikusi viena ar leikēmiju slimu bērnu, bija spiesta stāstīt pasakas, lai dabūtu bērna ārstēšanai nepieciešamo naudu.

1. attēlā - Ferdinands Kellers "Šeherezade un sultāns Šariars", 1880.g.

2. attēlā - Niklāvs Strunke - Ilustrācija "Tūkstoš un vienas nakts pasakām", 1926.g., LNMM kolekcija.