ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Pergaments (пергамент, parchment)

- īpaši apstrādāta dzīvnieku kailāda (jēlāda), ko senatnē (līdz pat XIII gadsimtam, pirms papīra izplatīšanās) izmantoja rakstīšanai, un arī paši teksti uz šāda materiāla (pergamenti) - dokumenti, piezīmes, kodeksi, pat lapas no grāmatām, kuras tika rakstītas ar roku. Pergamentu vēlāk izmantoja arī grāmatu apvākošanai. Pergamentu varēja līmēt, attīrīt un žāvēt, izstiepjot speciālajos rāmjos. Pergamentu nedrīkstēja turēt saulē, jo tas bija - un paliek - īpaši jutīgs uz relatīvo mitruma maiņu un, izmirkstot, atkal pārvēršas par jēlādu. Mūsdienās par pergamentu sauc arī ar sālskābi apstrādātu papīru, kas nelaiž cauri taukvielas un mitrumu. No apstrādāta pergamenta varēja veidot arū grāmatu vākus.
Latvijas Universitātes Bibliotēkas Reto izdevumu un rokrakstu kolekcijā atrodami 17 dažādos gadsimtos radīti atšķirīga satura pergamenti - juridiskie dokumenti, vēsturiski un liturģiskie materāli. LU Bibliotēkas krājumā esošie pergamenti ir tikuši atkārtoti izmantoti, jo pergaments bija dārgs materiāls un to nereti uzskatīja pat vērtīgāku nekā uz tā rakstīto tekstu. Kolekcijas manuskriptu lielākā daļa rakstīta latīņu, vācu un spāņu valodā.

1. attēlā - spāņu krāsainas pergaments, kas veltīts cilvēka grēkā krišanai un veidots X gs. vidū, bibliotēka San Lorenco.

2. attēlā - grāmata bieza pergamenta vākos no Kurzemes hercogu bibliotēkas, Rundāles pils muzejs.