ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Baznīcas eja (боковой неф, aisle)

- Rietumu kristietībā baznīcas galvenā eja, ko latviski dažkārt sauc arī par aili (nejaukt ar loga vai durvju ailu) parasti novietota perpendikulāri galvenajam altārim un to ierobežo kolonnu rinda. Eja zināmā mērā atbilst latīņu krusta vertikālajai daļai, un gar to paralēli altārim novietoti draudzei domāti soli. Dažreiz eja atduras pret transeptu, bet ir arī gadījumi, kad tā turpinās apkārt apsīdei, kā tas ir vairākās senajās katedrālēs.
Latvijas baznīcās šāda eja atbilst dievnamiem, kas attiecas uz Rietumu kristietības tradicionālajām konfesijām - katoļticību un luterticību, proti, gadījumiem, kad draudze dievkalpojuma laikā sēž. Pareizticīgajos dievnamos Latvijā baznīcas ejas nav.

1. attēlā - centrālā eja sv.Gudulas un sv.Miķeļa katedrālē Briselē ar kanceli; būve sākta XIIIgs., pabeigta 1519.g.

2. attēlā - centrālā eja Aglonas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu bazilikā, 1780.g., Latgale.