Galminieks, galms (Придворный, Двор (монарха), courtier, court (royal))

- persona, kura bieži (vai praktiski vienmēr) pavada valdnieku tā tuvumā, galmā. Valdnieks varēja būt gan pats monarhs, gan arī kāds no valdnieka ģimenes locekļiem. Vēsturiski tieši galms veidoja valdīšanas (un arī valdības) centru, tādējādi sociālā un politiskā dzīve bija cieši savijusies kopā. Turklāt Bizantijas galmā ar tā nepārtrauktām intrigām, indēšanām un nožņaugšanām galms spēja būt vienlaikus daudzsološa un bīstama vieta. Ja Agrīno Viduslaiku Eiropas valdnieki visai bieži pārvietojās kopā ar tuvākajiem galminiekiem, aizvien uzturoties dažādās pilīs un muižās (kā arī piešķīrot tās saviem galminiekiem), tad absolūtās monarhijas periodā galms parasti apmetās kādā noteiktā, īpaši izredzētajā pilī. Nebūt ne visi galminieki piederēja aristokrātijai, galma dzīvei bija nepieciešams arī štats (apkalpotāji), kur ietilpa garīdznieki, kareivji, sekretāri u.c. Piederība galma štatam veicināja virzību pa karjeras kāpnēm, bet īpaši ieredzētie galminieki spēja sasniegt pat tās virsotnes, nereti kļūstot par favorītiem. Slavenākais un lielākais Eiropas galms izveidojās Luija XIV laikā (XVII -XVIII gadsimtā) Versaļas pilī. Bet arī cituviet atradās vairāki milzīgie galmi, starp kuriem noslēpumainākā bija Aizliegtā pilsēta Pekīnā, kura pamatos vispār bija pilnīgi izolēta no pārējās Ķīnas dzīves. Galms un galminieki pateicoties savām ambīcijām un izšķērdībai pilsonības acīs deva pateicīgu vielu dažādu veidu mākslu uzplaukumam, gan tēlotājā mākslā un literatūrā, gan mūzikā. Galma izpriecas, balles, uguņošanas un pat loterijas padarīja to par sabiedrības dzīves centru. Turklāt galmi un galminieki joprojām rosina kultūras veidotāju fantāziju kino, teātra un pat datorspēļu jomā. Arī slavenajā mūsdienu bestsellerā par Hariju Potteru darbojas galminieki. Bet kulta seriāla "Troņu spēles" kārtējā sezona tiek nepacietīgi gaidīta, jo dod iespēju attēlot iedomu galmus un galminiekus kombinācijā ar mūsdienu tehnoloģiju sasniegumiem.
Līdz pat Livonijas sabrukumam jēdzieni par galmu un galminiekiem mūsdienu Latvijas teritorijā praktiski neparādās, turklāt šejienes bruņinieki un baroni bija pietiekami neatkarīgi savas konfederācijas ietvaros. Īsteni par galmu un galminiekiem kļūst iespējams runāt tikai sākot ar Kurzemes hercoga Jēkaba laikmetu, kad parādās gan neliels galms, gan pat galma gleznotāji, pārsvarā gan nezināmi autori. Īstais galms un galminieki saistīti jau ar Kurzemes hercogistes XVIII gadsimtu, turklāt viens no bijušajiem Kurzemes hercogistes ierindas galminiekiem Johans Bīrons, laika gaitā kļūdams toreizējās hercogienes Annas favorīts, vēlāk ne tikai kāpa šīs hercogistes tronī, bet gandrīz desmit gadus bijis milzīgās Krievijas impērijas nekronētais valdnieks. Savukārt galminieks Platons Zubovs bija Rundāles pils kārtējā (pēc Pētera Bīrona) īpašnieka - Valentīna Zubova brālis, bet portreta autors J.L.Eginks ir viens no spilgtākajiem XIX gadsimta sākuma vācbaltu gleznotājiem, kura labākie darbi ietilpst LNMM kolekcijā.