ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Tēvi dibinātāji (Отцы- основатели, Founding Fathers)

- šis jēdziens jau vairāk nekā divus gadsimtus tiek attiecināts uz vairākām personām no t.s. Trīspadsmit britu kolonijām Ziemeļamerikā, kuras vadīja amerikāņu sacelšanos pret Britāniju un nodibināja ASV. Nedaudz šaurākajā izpratnē jēdziens attiecināms tieši uz tiem, kas parakstīja Neatkarības Deklarāciju 1776. gadā, kā arī bija Konstitūcijas parakstīšanas kongresa delegāti 1887.gadā - vai arī piedalījušies sastādīšanā un proklamēšanā. Jaunizveidotā neatkarīgā ASV valsts sastādīja valdību, kas nomainītu britu Parlamentu. Daži no tēviem - dibinātājiem (Džordžs Vašingtons, Tomass Džefersons, Džons Ādamss, Džeimss Medisons) kļuva par pirmajiem ASV prezidentiem, un viņu piemērs rosinājis arī citu, brīvību atguvušo valstu nākamos vadītājus, uzņemties atbildību par tiesiskumu. Tēvi - dibinātāji ASV iemūžināti gan speciāli būvētajos Memoriālos, gan muzejos, viņu profili izkalti milzu klintīs un joprojām rotā vairākas dolāru naudas zīmes.
Arī Pirmajai Latvijas republikai bija savi "tēvi - dibinātāji". Jau 1905. gada revolūcijas laikā izskanēja ideja apvienot visus latviešu novadus (kuri uz to laiku ietilpuši vairākās Krievijas impērijas guberņās), bet pēc I revolūcijas sagrāves lielākā daļa idejas atbalsītāju nonāca trimdā vai pat tika apcietināta, bet neatkarības ideja tika reducēta līdz "kultūras autonomijai." Pēc 1917. gada revolūcijas Krievijā un pasludinātās politiskās un ekonomiskās brīvības ideja atdzima no jauna. Laikā, kad Latvijas teritorijā vēl atradās vācu okupācijas karaspēks, bet pati Vācija karu jau bija zaudējusi, 1918.g. 18. novembrī Rīgas pilsētas 2.teātrī (tagad Nacionālajā teātrī) tika proklamēta Latvijas Republika un apstiprināta tās Pagaidu Valdība. Par mūsu tēviem dibinātājiem, tiem, kuru vārdi visplašāk pazīstami, jāuzskata Jānis Čakste (I Tautas Padomes prezidents), Kārlis Ulmanis (I Ministru prezidents) un Zigfrīds Meijerovics, Ārlietu ministrs, kā arī virkne politisko partiju vadītāju un sabiedrisko darbinieku, tādu, kā Pauls Kalniņš, Vilis Olavs un Miķelis Valters.

1. attēlā - Hovards Čandlers Kristijs "ASV konstitūcijas parakstīšanas aina", 1940.g.

2. attēlā - Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī.