ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Telšu baznīca (шатровая церковь, tented roof church)

- šo izplatīto baznīcu (un arī vairāku laicīgo ēku) kupola formu sauc arī par sfēriski konisko, jo tā forma patiesi atgādina viduslaiku bruņinieka cepuri ar smaili, kas bija īpaši raksturīgs senajai Krievzemei. Rietumu pasaulē šāds baznīcu tips bija mazāk izplatīts, tur prevalēja piramidālie, apaļie vai barokālie torņi. Torņu baznīcas vertikālajam kupola šķēlumam ir smaila vai skujveida forma, kas atkārto smailo arku. Šis baznīcu tips sāka izplatīties Krievijā, nošķiroties no Bizantijas sakrālo ēku celtniecības tradīcijas un būtībā atgādina Rietumeiropas gotiskās celtnes.
Latvijas teritorijā ir saglabājušās dažas pareizticīgo baznīcas ar telšu tipa jumtu. Vienu no tām, Jelgavas Vissvētākās Dievmātes aizmigšanas baznīcu, ko uzskata par pirmo "telts veida baznīcu" Kurzemes guberņā, projektējis arhitekts V.Lunskis 1889. gadā, tā laimīgā kārtā maz cietusi Otrā Pasaules kara laikā. Vēl vienu citā krāsu gammā sarkanķieģeļu baznīcas kompleksu ar noapaļotu telts jumtu var aplūkot Rīgā, bijušajā Maskavas, tagadējā Latgales priekšpilsētā, un to projektējis mūsu pirmais profesionālais arhitekts J.Baumanis.

1. attēlā - Odigitrijas baznīca Jāņa Kristītāja klosterī, 1635.-.1638.g., Vjazma, Krievija.

2. attēlā - Rīgas Visu Svēto pareizticīgo baznīca, 1882.-1885.g., arhitekts J.F.Baumanis.