Aplenkums (осада, окружение, siege, encirdement)

- ir pilsētas vai cietokšņa militārā blokāde iekarošanas nolūkā, par mērķi uzstādot padošanos novājināšanās vai tiešā uzbrukuma dēļ. Cietokšņu vai nocietināto pilsētu aplenkums izsenis bijis ilgstošo konfliktu iezīme, kad uzbrūkošai pusei nav izdevies ieņemt cietoksni (pilsētu) triecienuzbrukumā, jo otra ir ieņēmusi pietiekami drošas pozīcijas un atteikusies padoties, turklāt aizstāvju drosme un izturība radījusi vielu pārrunām un pat izlīgumam. Aplenkumi kā tādi ir kļuvuši par pamatu gan vēsturiskiem, gan literārajiem un pat leģendu apvītajiem aprakstiem, gan gleznām un skulptūrām, tie pieminēti arī Vecajā un Jaunajā Derībā. Viens no slavenākajiem mākslas darbiem, kas veltīts Kalē aplenkumam Simtgadu kara laikā, ir Ogista Rodēna skulptūra "Kalē pilsoņi", kuri, cerot paglābt savu pilsētu no aplencēju-angļu izlaupīšanas un izpostīšanas, brīvprātīgi devušies nāvē.
Latvijas senatnes vēsturē ir pieminēti vairāki aplenkumi - Beverīnas aplenkums 1208. gadā kā igauņu karagājiens pret letgaļiem un krustnešiem, Rīgas aplenkums 2010. gadā, kad Rīga tika atbrīvota no kuršu aplenkuma, Mežotnes aplenkumi 1219.-1220. gadā, kad zemgaļu virsaitis Viestards mēģināja padzīt vāciešus no Mežotnes pils, kura bija iecerēta kā Zemgales kristīšanas centrs (notikums pat iegājis popkultūrā fokloras ansambļa 1998.g albūmā kā dziesma "Vestarda cīņa pie Mežotnes. 1219." Aplenkumi pieminēti senajās hronikās, bet tēlotājā mākslā izteiksmīgākais, kas saglabājies, ir nezināma autora gravīra, kur attēlots (visai nosacīti) Rīgas aplenkums XVII gadsimta vidū. Tad, krievu-zviedru kara laikā cara Alekseja Mihailoviča karaspēks visai neveiksmīgi centies ieņemt Rīgu (lielgabalu apšaudes pēdas joprojām ir saskatāmas Pulvertorņa sienās). Savukārt, Ziemeļkara laikā ilgstošais Rīgas aplenkums (1709.-1710.g.) beidzies ar zviedru garnizona kapitulāciju (ko gan veicināja Vidzemes bruņniecības un rāts pozīcija un vienošanās ar Pēteri I par vācu muižniecības privilēģiju saglabāšanu). Par netiešu šī aplenkuma piemiņu kalpoja 1910. gadā (pārsvarā par Rīgas vācu kopienas naudu) uzstādītais piemineklis Pēterim I Rīgā.