ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Brāļu kapi (Братское кладбище, Brethern cemetry, grave)

- ir memoriālais ansamblis, ko kāda valsts veido, lai godinātu savus kritušos karavīrus. Viens no šādiem ansambļiem - Ārlingtonas kapi ASV, tika izveidots pēc XIX gadsimta Pilsoņkara beigām netālu no Vašingtonas nolūkā atzīmēt kaut vai pēc nāves tautas samierināšanos, ar godu apbedot kara veterānus, kuri bija krituši abās frontes pusēs. Šī vieta agrāk piederēja ASV pirmā prezidenta Džordža Vašingtona mazmazmeitai, kura vienlaikus bija arī Konfederātu ģenerāļa Lī sieva. Ārlingtonas kapos turpina glabāt karos kritušos, kā arī tos valstsvīrus, kuri bijuši militārajā dienestā. Kapu piemiņas plāksnes ir visas vienādi vienkāršas, un Džona Kenedija kaps neatšķiras no citiem. Kapu ansamblis 2014. gada maijā svinēja savu 150.-to gadadienu, un katru gadu tur maijā ar ASV prezidenta piedalīšanos tiek atzīmēta Piemiņas diena. Kapu ansambļa arhitekts Dž.Tanners ir apblabāts Piemiņas memoriāla amfiteātra daļā, jo arī viņš bija Pilsoņkara veterāns.
Latvijas nacionālā svētvieta, valstiskas nozīmes memoriāls ansamblis Rīgas Brāļu kapi. Tie uzcelti par gpdu Latvijas neatkarības cīņās kritušajiem. Ansambļa veidošanā piedalījās Brīvība spieminekļa autors tēlnieks K. Zāle un dārzu arhitekts A. Zeidaks. Viss kapu iekārtojums – alejas, apstādījumi, mūžīgā uguns, Mātes Latvijas skulptūra – veido pieminekli neatkarības izcīnīšanai un nacionālajai identitātei. Brāļu kapu (tāpat kā Brīvības pieminekļa) uzturēšana finansējama no valsts budžeta.

1. attēlā - Arlington House

2. attēlā - Ieejas vārti Rīgas Brāļu kapos. 1924.-1936., ansambļa autors arhitekts E. Štālbergs.