ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Franču logs, balkona durvis (французское окно, french window)

- ir jēdziens, kura izcelšanās sakņojas logu (durvju) risinājumā, kas pārsvarā bija raksturīgs Itālijas Renesanses celtnēm, bet ko franči savos XVI-XVII gadsimta Itālijas karos ir piesavinājušies. Būtībā tās ir iestiklotas dvīņu durvis, ko atver uz balkonu vai tieši parkā (dārzā). Franču arhitekti konstatēja, ka šāda durvju (arī loga) konstrukcija, kad stiklojums ir visā durvju augstumā, piešķir ēkai eleganci, regularitāti, izsmalcinātas proporcijas, turklāt nodrošina labāku telpu apgaismojumu, tādējādi paaugstinot iemītnieku komfortu. Franču logi ieguva plašu popularitāti Eiropas arhitektūrā un saglabā to pat laikmetā, kad elektriskais apgaismojums lielā mērā mazinājis prasību pēc pietiekamas āra gaismas.
Latvijas teritorijā franču logi ir skatāmi vairākās baroka un klasicisma laikmeta pilīs (Rundālē, Mežotnē), kā arī neogotikas celtnē (Bīriņu pils). Tur franču logi parasti atverami uz balkonu un tiem mēdz būt visai izsmalcināts risinājums. Savukārt, Rīgā, Baložu ielā, mūsu slavenais arhitekts Eižens Laube taisnstūra franču logu izmantojis kā ieejas durvis uz grezno halli.

1. attēlā - franču logi Pagodas paviljona 2.stāvā, XVIII g.s. sākums, Nimfenburga, Minhene.

2. attēlā - apakšstāva franču logs E.Laubes savrupmājā, 1924.g., Pārdaugava Rīga.