ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Brīvības statuja (Статуя Свободы, Statue of Liberty)

- pasaulē visslavenākā Brīvības statuja (to sauc arī par Brīvību, kura nesot gaismu Pasaulei) ir milzīga skulptūra neoklasicisma stilā, un tā atrodas Brīvības salā Ņujorkas ostā Manhetenā. Statuja, ko izstrādāja tēlnieks Fr. Augusts Bartoldi, un ko uzstādīja 1886.gada 28. oktobrī, bija Francijas tautas dāvinājums ASV tautai (līdz ar to tās samazinātā kopija atrodas Parīzē). Idejas autors - franču jurists un politiķis Eduards Labuljē. Statuja veidota kā milzīga sieviete apmetnī - Brīvības iemiesojums, romiešu dieviete Libertas, kurai rokās ir tumsu kliedējošā lāpa un Likumu tabula ar Amerikas Neatkarības datumu, proti, 1776.gada ceturto jūliju. Pie statujas kājām ir sabrukušās važas. Šis piemineklis ir atbrīvošanas simbols un sveiciens miloniem imigrantu, kas atraduši mājas ASV. Francija finansēja statujas izveidi, ASV - nodrošināja vietas izvēli, kā arī postamentu un tehnisko aprīkojumu.
Brīvības piemineklis Rīgā, ko neapšaubāmi ietekmējusi slavenā Brīvības statuja, ir 42 metrus augsts obelisks, viens no nozīmīgākajiem Latvijas monumentālās arhitektūras un mākslas pieminekļiem (tēlnieks K.Zāle, arhitekts E.Štālbergs) Rīgas centrā, celts 1931.– 1935.gadā. Obelisku vainago Mātes Latvijas statuja, kas paceltajās rokās tur trīs zvaigznes (Kurzemi, Latgali, Vidzemi). Piemineklis simbolizē latviešu tautas brīvības un neatkarības centienus un būvēts par labprātīgiem ziedojumiem. Uz pieminekļa postamenta ir vārdi “Tēvzemei un Brīvībai”, bet tā pamatni veido vairākas skulpturālas grupas, kurās simboliski attēlotas epizodes no Latvijas tautas cīņas par neatkarību. Vieta, kur stāv goda sardze, kā arī notiek svarīgas ceremonijas, un kuras pakājē allaž ir ziedi - pārsvarā Larvijas karoga krāsu sakārtojumā.

1. attēlā - Brīvības statuja (tās palielinātā kopija atrodas ASV) Parīzes Mākslu un Arodu muzeja pagalmā, autors F.O.Bartoldi, 1886.g.

2. attēlā - Brīvības piemineklis, tēlnieks K.Zāle, arhitekts E.Štālbergs) Rīgā, celts 1931.– 1935.g.