Brīvlaišana (zemnieku) (освобождение крестьян, emancipation of serfs)

- zemnieku dzimtbūšanas centralizēta atcelšana ar attiecīgo atbrīvošanas noteikumu formulēšanu, ko veic valdības institūcijas. Zemnieki ieguva tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties arodus pēc pašu ieskatiem.
Viens no radikālākajiem pavērsiena punktiem Latvijas lauku attīstībā XIX gadsimta pirmajā pusē. Krievijas patvaldība, atceļot dzimtbūšanu Kurzemē (1817.g) un Vidzemē (1819.g) tomēr atstāja visas pārējās tiesības uz zemi, lopiem un darbarīkiem baronu rokās, kas izraisīja smagu krīzi laukos, jo “zemnieki bija brīvi mirt badā”. Šis notikums esot attēlots J.Eginka gleznā "Aleksandrs I atcēļ dzimtbūšanu Vidzemē, Igaunijā un Kurzemē 1817.gadā", ko nav izdevies sameklēt, turklāt gleznā aplam apvienoti divi notikumi. Īsts zemnieku dzīves uzlabojums sākās tikai pēc pārdesmit gadiem, izbeidzoties “klaušu laikiem”, bet reālu pārvietošanās brīvību Latvijas zemnieki (ieskaitot arī Latgalē dzīvojošos) ieguva tikai pēc 1861. gada, kad Aleksandrs II atcēla dzimtbūšanu visā Krievijas Impērijā.