ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Doms, Doma baznīca (Домский собор, minster, cathedral)

- galvenā, parasti bīskapa baznīca, katedrāle. Vārds ir atvasināts no Dieva nosaukuma latīņu valodā - Domini. No'šī paša vārda cēlusies arī dominante (redamākā celtne) un dominēšana. Ļoti bieži, bet ne vienmēr, Doma baznīca veltīta svētajam, kurš tiek uzskatīts par attiecīgās pilsētas aizbildni.
Vecrīgas centru veido Doma baznīca, tās celšanas sākuma gads – 1214, un to uzsācis tieši bīskaps Alberts. Sākotnēji Doma baznīca bija veltīta Jaunavai Marijai, Livonijas aizbildnei. Šādai baznīcai apkārt parasti veidojas vesela celtņu sistēma – krusta galerija, klosteris, saimnieciskās telpas. Doma baznīcas celtniecība turpinājās vairākus gadsimtus, pēdējā pārbūve notikusi jau XIX un XX gadsimtu mijā. Pašreizējā Doma izskatā izšķir senāko (romāņu stilā) celto altāra daļu, gotisko vidējo daļu, barokālo torni ar kupolu. Iekšpusē Doma galveno pērli veido ērģeles un vitrāžas. Mūsdienās Doms vienlaikus ir gan dievnams, gan muzejs, gan koncertzāle. Doma baznīcas un klostera ansamblis patlaban pieder gan valstij, gan Latvijas Evanģēliki luteriskai baznīcai un ir arhibīskapa katedrāle Rīgā.

1. attēlā - Barselonas Doms, veltīts Svētajai Barselonas patronesei Eilalijai, XIII-XV gs., skats no sāna.

2. attēlā - Rīgas Doms, skats no Doma laukuma.