ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Drāma (драма, drama, play)

- ar satricinošiem pārdzīvojumiem saistīts notikums; viens no trim literatūras pamatveidiem līdzās lirikai un epikai; viens no trim dramatiskās literatūras paveidiem līdzās traģēdijai un komēdijai. Eiropā žanrs parādījies jau Senajā Grieķijā. Autoru, kas sacer lugas, parasti sauc par dramaturgu, kaut viņš var rakstīt arī traģēdijas vai komēdijas (tad viņu dažķārt sauc arī par komediogrāfu). Drāmas var būt domātas gan uzvešanai teātrī, gan lasīšanai.
Vispopulārākais un joprojām spēlētākais latviešu dramaturgs, kura "radošais mantojums ir nepārejoša Latvijas teātru repertuāra daļa", turklāt to uzved arī krievu trupas, neapšaubāmi ir Rūdilfs Blaumanis. Viņa drāmas (tāpat kā vieglāka žanra lugas) ir augstvērtīgas, psiholoģiskas, tās var uzvest gan simboliski, gan reālistiski, gan pat pārvērst par literāro lasījumu. Dažas Blaumaņa drāmas - "Ugunī", "Indrāni", "Pazudušais dēls" ir tik kaislību, ciešanu un problēmu piesātinātas, ka būtībā tuvojas augstas traģēdijas žanram, tikai bruņinieku un valdnieku vietā uz skatuves darbojas latviešu zemnieki. Savukārt, par XX gadsimta spožāko latviešu dramaturgu tiek uzskatīts Mārtiņš Zīverts, kura vairākas lugas, par spīti tam, ka autors bija trimdā Zviedrijā, tikušas uzvestas Padomju Latvijā. Daži populārākie pēdējo gadu mūsdienu latviešu romāni, piemēram, Māra Bērziņa "Svina garša" pārtop drāmā uz Nacionālā teātra skatuves. Mūsdienu Latvijas dramaturgi ir apvienoti speciālajā ģildē.

1. attēlā - piemineklis dramaturgam Aleksandram Ostrovskim pie Mazā teātra, tēlnieks N. Andrejevs, 1926.g., bronza, Maskava.

2. attēlā - Teodors Zaļkalns "Piemineklis Rūdolfam Blaumanim", 1929.g., Bastejkalns, Rīga.