Karaliene jaunava (королева-девственница, virgin queen)

- XVI gadsimta otrajā pusē Rietumeiropā notika neplānots pavērsiens sabiedrības uzskatos par sievietes domāšanas un rīcības spējām par spīti tam, ka līdz feminismam un sufražistu kustībai vēl bija visai tālu. Anglijā kāpa tronī Elizabete I, kuras valdīšanas laiks iezīmēja ne tikai Britu impērijas aizsākumu, bet arī spožus sasniegumus literatūras, teātra un daudzveidīgu zinību jomā. Zināmā mērā var uzskatīt, ka Elizabete, palikdama neprecējusies, bija uzticīga savam solījumam "tikt salaulātai ar Angliju". Nerunājot par izcilām valodnieces dotībām (rakstījusi dzeju, tulkojusi senos autorus no grieķu valodas uz latīņu), Elizabete spēlējusi vairākus mūzikas instrumentus, un atbalstījusi tālos aizjūras braucienus. Turklāt, būdama ārkārtīgi veikla diplomāte, Elizabete bija arī apveltīta ar personīgo drosmi, jo nevis slēpās no tuvojošās Lielās spāņu Armādes, bet bruņās tērpusies zirga mugurā uzmundrinājusi savus brīvprātīgos karavīrus. Šī karaliene - jaunava rosīnājusi (un turpina to darīt) mākslinieku uzmanību - gan tēlotājā mākslā un dzejā, gan mūsdienu filmās, televīzijas seriālos un arī teātrī.
Īpatnējā veidā, par spīti tam, ka Latvijai pašu izcelsmes kronēto valdnieku nav bijis, tieši periodā, kad mūsu valsts tagadējās teritorijas lielākā daļa atradusies Zviedrijas pakļautībā (kopš 1621.gada līdz XVIII gadsimta sākumam), Zviedrijas tronī kopš 1632. līdz 1654. gadam atradusies vēl viena jaunava - karaliene Kristīne. Jāpiezīmē, ka augšminētā Elizabete I bija viņas elks un paraugs. Kristīne bija sava tēva, "Ziemeļu lauvas" un slavenā karavadoņa Gustava II Ādolfa vienīgā meita, kura kāpa tronī pēc sava tēva nāves kaujā pie Licenas, bet patiesi valdīt sākusi 18 gadu vecumā. Kristīne tiek uzskatīta (arī līdzīgi Elizabetei) par sava laikmeta visziglītotāko sievieti ar dziļu interesi par grāmatām, gleznām, skulptūrām un filozofiju (sarakstījusies ar franču filozofu un zinātnieku Dekartu), vēlējusies padarīt Stokholmu par Ziemeļu Atēnām nevis karot. Viņas nevēlēšanās precēties kombinācijā ar miermīlīgo politiku izraisījusi skandālu Zviedrijā, un, savus mērķus par tautas izglītošanu nesasniegusi, Kristīne 1654.gadā atteikusies no troņa par labu savam brālēnam Kārlim Gustavam. Atšķirībā no Elizabetes, Kristīne novērsās no protestantisma un pārgāja katoļticībā. Vēlāk, pēc vairākiem klejojumiem pa Eiropas galmiem, Kristīne apmetusies Romā, kur bija lieliskās attiecībās ar pāvestiem, nodarbojās ar mākslu un pat nodibināja teātri bijušā Romas cietuma telpās. Viņa ir vienīgā valdniece - sieviete, kuras sarkofāgs atrodas Romas pāvestu kriptā. Viņas dzīve atainota vairākās lugās, gleznās un filmā (The King Girl, 2015.g.)