ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Ērģeles (орган, pipe organ)

- sarežģīts pneimatisks mūzikas instruments, kura skanējums atbilst simfoniskajamm orķestrim, un kas veidots no dažāda izmēra gaisa stabulēm, pneimatiskās sistēmas un vadības pults ar roku klaviatūrām un kāju klaviatūru (pedāli). Roku klaviatūru (manuāļu) skaits mēdz būt no 1 līdz 7. Par ērģeļu reģistru sauc stabuļu rindu, kas piešķir skaņai noteiktu nokrāsu, tembru. Ir iespējamas ūdens ērģeles (hydraulis) un plēšu ērģeles (swell organ). Senākās ērģeles esot bijušas pat antīkajā pasaulē. Gandrīz visas Rietumu kristietības konfesiju baznīcas ir aprīkotas ar ērģelēm, bet paši mācītāji, it īpaši anglikāņu un luterāņu baznīcas, bieži vien spēlē ērģeles. Mūsdienās lielākajos dievnamos bieži notiek ērģeļ mūzikas koncerti.
Lielākās ērģeles Latvijā atrodas Liepājas Trīsvienības baznīcā, bet slavenākās ir pēc izmēra otrās - Rīgas Doma ērģeles. Pirmās ērģeles gāja bojā ugunsgrēkā, bet pašreizējās, vismaz ceturtās, būvētas Vācijā 1862. gadā; satur četras klaviatūras (manuāļus) un 125 reģistrus. Tai laikā tās bija lielākās ērģeles pasaulē. Ērģeļu galvenā prospekta (dekoratīvā ekrāna) centrālo daļu 17. gs. sākumā būvējis Lībekas meistars Rābs, un tā ir saglabājusies no iepriekšējām ērģelēm. 1983. gadā holandiešu firma Flentrop veica ērģeļu restaurāciju, pielietodama vismodernākās tehnoloģijas. Ērģelēm izcilajā Rīgas Doma akustikā ir neatkārtojams skanējuma skaistums. Tas atstāj lielu iespaidu uz klausītāju, apbur daudzus cilvēkus un pievilina mūzikas mīļotājus no visas pasaules. Ne velti šo ērģeļu iesvētīšanai speciālu skaņdarbu sacerēja slavenais Ferencs Lists.

1. attēlā - Huberts Van Eiki "Ģentes altāra fragments- Svētā Cecīlija spēlē ērģeles", 1432.g., Ģente, Beļģija.

2. attēlā - ērģeles Rīgas katoļu Sv.Alberta baznīcā ar minimāli piesegtu stabuļu sistēmu, XX gs. sākums.