- mākslas darbs, kas radīts, gleznojot ar ūdenī izšķīdinātām krāsām uz kaļķu apmetuma (svaiga vai sausa); arī pašas glezniecības tehnikas nosaukums. Freskas izsenis rotājušas dievnamu un dzīvojamo māju sienas. Senākās saglabājušās freskas Eiropā atrodas Pompejas drupās. Slavenākās un jaunākas freskas Eiropā saistītas ar itāļu Renasanses glezniecību (Siksta kapella, senā krievu baznīcu apgleznošana), kaut Itālijā fresku tehniku klosteru un baznīcu sienu apgleznošanai plaši izmantoja jau sākot ar XII gadsimtu. Slavenā pirmsrenesanses mākslinieka Džoto Baldone darbi Itālijā arī ir izpildīti freskas tehnikā. Mūsdienās freskas atgūst otro elpu, tā vismaz apgalvo Latvijā iznākošais žurnāls "Mana māja profesionāļiem" – gan izmantojot oriģinālu Itālijā izstrādātu tehnoloģiju. Vienlaikus notiek arī seno laiku fresku restaurācijas. Tā, 2015. gadā Latvijas - Polijas sadarbības projekta gaitā Latgalē Krāslavas sv. Ludviga katoļu baznīcā tika atjaunota Filipo Kastaldi XVIII gadsimtā gleznotā centrālā altāra freska "Svētais Ludvigs dodas krusta karā". Tā, pēc profesionāļu domām, "apliecina Eiropas 18.gadsimta iluzorās glezniecības tradīcijas klātbūtni Latvijā".
1. attēlā - freska virs portāla Berlīnes katedrālē, pabeigta 1905.g., historicisms.
2. attēlā - freska ainava pēc Vilhelma Purvīša darbu motīviem LNMM otrā stāva hallē pēc pēdējās restaurācijas.
