Grāmatzīme (экслибрис, bookplate, ex-libris)

- mākslinieciski izpildīta zīme ar īpašnieka individuālo simbolu, ko ielīmē grāmatas iekšpusē, rotājošā īpašuma zīme. To dažreiz saukuši arī par “mini-grafiku”. Savā modernajā formā, attīstoties no Viduslaiku parastā ieraksta grāmatas iekšpusē, tā ārkārtīgi izpletusies; tajā ietilpst gan bibliotēku oriģinālās zīmes, gan tautiskie gleznojumi. Viena no senākajām grāmatzīmju koka iespiešanas formām saglabājusies no XV gadsimta Vācijā. Uz tās attēlotais eņģelis tur rokās īpašnieku (šoreiz klostera) ģerboni. Francijā senākā saglabājusies grāmatzīme datēta ar 1597. gadu. Pietiekami veca ir arī ASV pirmā grāmatzīme - tā atrodama uz 1642, gada Psalmu grāmatas.
Latvijā par izciliem grāmatzīmju meistariem uzskatīti Rihads Zariņš un Niklavs Strunke, Aleksejs Jupatovs, Pēteris Upītis. Arī Sigismunds Vidbergs savas dzīves veselu posmu veltījis grāmatzīmju veidošanai "latviskajā garā". Trimdas latviešu žurnāls “Jaunā gaita” pat nodibinājis Riharda Zariņa vārdā nosaukto balvu, kas tika piešķirta latviešu māksliniekiem neatkarīgi no dzīves vietas. Mūsdienu prestižās mācību iestādes, tādas, kā Rīgas Franču licejs, savā grāmatu zīmē iekļāvis gan Parīzes, gan Rīgas simbolus - Eifeļa torni un Pētera baznīcas torni.