ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Ikebana (икебана, ikebana)

- ziedu sakārtošanas māksla Japānā (ziedu sakārtošana saskaņā ar likumu); radusies 15.gs. kā tējas dzeršanas ceremonijas sastāvdaļa, kaut gan jau 6. gadsimtā budistu mūki veica rituālus, kuru laikā uz aktāra pie Budas kājām tika likti dzīvi ziedi. Pats ikebanas vārds cēlies no vairāku jēdzienu kopas (dzīvība, dzimšana un līdzsvars). Tāpat kā vairākas senās Austrumu ceremonijas, ikebana joprojām ir augstā cieņā, jo, gan radot jaunas formas, gan pārveidojot un pielāgojot vecās, tā nodrošina tradīciju pastāvēšanu un paaudžu kultūras nepārtrauktību. Tāpat kā kaligrāfija un japāņu miniatūra, ikebana ir redzama gan publiskajā telpā, gan mākslas galerijā, tās attēlus publicē kartiņās un plakātos, notiek regulāri ikebanas meistaru konkursi. Piedalīšanās ar ikebanas ekspozīciju saistītajos pasākumos tiek pielīdzināta operas vai mūzikas festivālu apmeklēšanai.
Latvijā interese par ziedu kārtošanu, kas drīzāk ietilpst jēdzienā "floristika" ir apzināti sakritusi ar aizraušanos ar Austrumu kultūrām, it īpaši, japānisko elementu, un tās pirmsākumi sastopami XX gadsimta 30. gadu mākslā, piemēram, Sigizmunda Vidberga darbos. Latviešu mentalitātei ir tuvs apgalvojums par to, ka nodarbošanās ar ikebanu ļauj cilvēkam atgūt iekšējo mieru un sasniegt harmonijas stāvokli. Tagad, savukārt, mums ir radusies iespēja iepazīties ar oriģinālu Japāņu ziedu kārtošanas mākslu, ko organizē Japānas vēstniecība. Piemēram, 2013. gada rudenī Jelgavā un Rīgā ikebanas meistare Midori Jamada rādīja interesentiem, kā veidot ikebanas kompozīcijas, piešķirot ziediem, augiem un citiem dabas materiāliem citu veidolu. Latvijā turklāt gan tiek rīkotas pavasara ikebanas izstādes ar “dabas kompozīcijām”, gan šīs kompozīcijas visai savdabīgā veidā (ar salmiem, žagariem un zaļumiem) izdaiļo mūsu pilsētvidi.

1. attēlā - japāņu ikebanas paraugs.

2. attēlā - ikebana pastalās pie veikala, pretī Vecajai Ģertūdes baznīcai.