ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Jurģi, Jurģu diena (Юрьев день, St. George Day)

- senie slāvu tautassvētki, kurus svin pavasarī un vēlāk pieskaņoja sv. Jura (sv. Georga) dienai. Svinību dienu, proti, 23. aprīli (pēc Gregora kalendāra), sasaista ar attiecīgā svētā sodīšanu ar nāvi impretatora Diokletiāna valdīšanas laikā 303. gadā. Pirms zemnieku galīgas paverdzināšanas Krievijā, tie Jurģos drīkstēja iet pie cita muižnieka. Dienas atcelšana iezīmēja pilnīgas dzimtbūšanas sākumu.
Diena latviešu folklorā (seni pavasara svētki), ko uzskata par vasaras sākumu, kad govis laiž ganībās, sākas pieguļas un ganu laiks. Pēc dzimtbūšanas atcelšanas XIX gadsimta sākumā Jurģi latviešu kultūrā izveidojās par līgumu izbeigšanas termiņu. Pēc Saules kalendāra Jurģu diena iezīmēja viduspunktu starp pavasara saulgriežiem un vasaras saulgriežiem (Jāņiem). Tā bija diena (faktiski nedēļa) pēc Jurģiem, kad zemnieki drīkstēja pārcelties pie citiem saimniekiem. Jurģus Latvijā izsenis sauc par Ūsiņa dienu, jo Ūsiņš, viena no visvairāk interpretējamām latviešu dievībām, tiek dēvēts par gaismas un pavasara, kārtības uzturētāju, bišu un zirgu dievu. "Ūsiņš valkāja baltās drānas,... atnākot, palaida sauli debesīs un atnesa zaļu zāli". Ūsiņa zīme saistīta ar saimnieciskā gada sākumu, atgādina divus ar mugurām saliktus E burtus un ir izplatīts rokdarbu raksts.

1. attēlā - nezināms XIX gs. autors "Pavasara Jurģu svinēšana Krievijā".

2. attēlā - dūrainis ar Ūsiņa rakstu no daiļamatniecības veikala "Klēts" Vecrīgā.