ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Kupols (купол, cupola, dome) latīņu: cupella, no grieķu: κύπελλον

- speciālas konstrukcijas telpisks ēkas vai būves pārsegums, kura ārējā forma ir izliekta pussfēra. Arī ornamentāla struktūra, ko novieto kāda lielāka jumta virsotnē. Kupols ļauj pārsegt ēku ar lielu platību bez iekšējiem atbalstiem, jo kupolu veidojošie elementi turas ar blakus esošo elementu svara radītā spiediena palīdzību. Pazīstams jau gandrīz 5 gadu tūkstošus un tā senākie paraugi ir sastopami Austrumu arhitektūrā, modernizēts Senajā Romā un īpaši izmantots sakrālajās celtnēs. Viens no slavenākajiem Rietumeiropā ir sv. Pētera katedrāles kupols Romā, kura projektēšanā piedalījies arī Mikelanželo. Savukārt, Stambula var lepoties ar milzīgo Svētās Sofijas baznīcas kupolu, kas ir tikai nedaudz mazāks par S.Pētera katedrāles kupolu, bet daudz vecāks (VI gadsimts).
Rīgā ar skaistiem kupoliem lepojas Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle Brīvības bulvārī, kuras svinīgā atklāšana notika 1884. gadā (arhitekta R. Pflūga projekts, kas atgādināja Sv Sofijas katedrāli Konstantinopolē). Tāpat ievērības cienīgs ir vislielākais apzeltītais kupols virs vecticībnieku Grebenščikova lūgšanas nama Latgales priekšpilsētā.

1. attēlā - Sv.Pētera katedrāle ar Bramantes slaveno kupolu (XVI gadsimta sākums), Vatikāns.

2. attēlā - Kristus Piedzimšanas katedrāle Rīgā (pēdējās kupolu apzeltījumu atjaunošanas laikā 2014.g).