- Mūzikas žanrs, kas XX gadsimta sākumā radies ASV Dienvidu štatu melnādaino kolonijās, saplūstot afrikāņu un eiropiešu mūzikas elementiem. Džezs ir izveidojies no trim mūzikas žanriem – blūza, spiričuela un regtaima. Sākotnēji līdz pat XX gadsimta 30.gadiem džezu atskaņoja tikai afroamerikāņi un tā loma ārpus Amerikas bija tīri izklaidējoša - pavadījums, deju mūzika klubos un restorānos. Tā popularitāte auga it īpaši periodā starp abiem pasaules kariem, un vēlāk parādījās pat džeza klasiskā mūzika - vai mjūzikli, jo tādu džezu var tikai klausīties, nedarot neko citu mūzikas skanēšanas laikā. Džezs no citiem mūzikas veidiem pirmkārt atšķiras ar savu specifisko ekspresiju, enerģiski pulsējošo ritmu. Bet īstam džezam piemīt vēl viena ļoti svarīga īpatnība – un tā ir mūziķu improvizācija. Pastāv tāds uzskats, ka džeza mūzika izveidojās, saplūstot dažādu – balto un melno – mūzikas tradīciju elementiem.
attēlā - Kinga un Kārtera "Džezojošais orķestris", fotografējis Roberts Ranjons 1921.g.
