ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Reālisms (tēlniecībā) (реализм (в скульптуре), realism (sculpture))

- filozofija – priekšstats, ka apkārtējā pasaule pastāv neatkarīgi no cilvēka apziņas; literatūrā un mākslā – virziens un metode, kad mākslinieks cenšas attēlot notikumus un parādības pēc iespējas tuvāk īstenībai. Virziens kļuva valdošs literatūrā un tēlotājā mākslā XIX gadsimta vidū un joprojām ir visai populārs. Skulptūrā šis jēdziens saistīts ar virkni izcilo tēlnieku vārdiem, jo pēc būtības arī Mikelanželo un pat Rodēns bija reālisti. Realistu veidotās skulptūras (un it īpaši portreti) izceļas ar lielisku tehnikas pārvaldīšanu.
Latvijā visi pirmie profesionālie mākslinieki un rakstnieki piederējuši šim virzienam, kas izskaidrojams gan ar viņu izcelšanos (pārsvarā no zemnieku bērnu vidus), gan ar profesionālās literatūras un mākslas iekļaušanos toreiz valdošajās tendencēs. Lielākā daļa skulptūru, kuras joprojām dažādo apkārtējo vidi Latvijas pilsētās un tapušas XX gadsimtā, mainoties varām un ideoloģijai- tai skaitā arī kapsētās - veidotas tieši reālisma manierē. Tas arī izprotams, jo realistiskās skulptūras uztverei nav nepieciešamas profesionālās zināšanas, tā ir saprotama un vairākumam tuva, turklāt nebūt nav primitīva.

1. attēlā - L.Minjons "Arājs ar vērsi", skulptūra Briseles Botāniskajā dārzā, 19.gs. beigas (bronza).

2. attēlā - 'Burkards Dzenis"Piemineklis Jānim Rozentālam", 1936.g., biste pie LNMM ēkas.