ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Minarets (минарет, minaret) Persiešu: مناره‎‎ [menare]

- augsts tornis pie musulmaņu mošejas ar vaļēju galeriju augšā no kurienes garīdznieks aicina ticīgos uz lūgšanu. Minarets ir musulmaņu kopienas redzamākais punkts un tā torņu konstrukcija papildina reliģisko ansambli. Senākie minareti parādījās vienlaikus ar Muhameda sludināšanu Medīnā. Senatnē minaretiem bija ārējas spirāļveida trepes vai pandusi, vēlāk – tikai iekšējie, turklāt dažos ir iebūvēti lifti. Mūsdienās muedzina (garīdznieka) aicinājumi ticīgajiem tiek raidīti caur skaļruņiem, kas iekārtoti torņa augšdaļā.
Latvijā nedz mošeju, nedz minaretu nav, jo musulmaņu kopiena šeit skaitliski līdz pēdējam laikam bijusi niecīga, turklāt arī pašlaik dzīvojošie musulmaņi pārsvarā nāk no laicīgajām valstīm (Azerbaidžāna, Turcija), bet ticīgie galvenokārt ir studenti, kas te uzturas tikai mācību laikā. Daļa šo studentu nāk arī no bijušajām PSRS republikām, kur mošeju un minaretu celtniecība atjaunota tikai pēdējos gadu desmitos, un šo celtņu arhitektūra ir visai mūsdienīga, kā, piemēram, Pavlodaras mošejā ar četriem minaretiem.

1. attēlā - Minarets pie mošejas Stambulā (pārtaisītas no Bizantijas stila pareizticīgo baznīcas).

2. attēlā - četri minareti pie Maškura Žusufa Centrālās mošejas Pavlodarā, Kazahstāna.