ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Misticisms (мистицизм, mysticism)

- aizraušanās ar neapzināmo un neizzināmo, sapņiem, priekšnojautām, reliģiskā komponenta pastiprināta iekļaušana reālajā dzīvē. Tēlotajā mākslā misticisms izpaužas, piemēram, ainavās, kurās tiek pastiprināts traģiskā un postošā spēks, cilvēka bezspēcība dabas priekšā. Savukārt mistika ir reliģijas garīgais avots, noslēpumainā saikne ar noslēpumaino. Mistika atrodas līmenī “pirms valodas un pirms apziņas, tās ir neracionālas zināšanas, ko balsta intuīcija un piederība Visumam”.
Latviešiem kā tautai, kas visumā ir tuva dabai, piemīt savdabīgs misticisms, piemēram, attiecībā uz lidojošiem ezeriem, kuri meklējot savu apmešanās vietu un atrodot to tikai gadījumā, kad kāds tos nosauc īstajā vārdā. Mūsdienu glezniecībā šo aizraušanos ar neizzināmo pauž vairāki mākslinieki, bet vistuvāk senču prātojumiem nonākusi Anitra Bērziņa, kuras darbos savu apmešanās vietu meklē slavenās celtnes.

1. attēlā - El Greko "Toledo skats", 1596.-1600.g., Metropoles muzejs, Ņujorka.

2. attēlā - Anitra Bērziņa "Katedrāle Briselē", 2007.g.