ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Niša (ниша, Niche (architecture)) franču: niche

- padziļinājums ēkas ārsienā vai iekšsienā. Sabiedrisko celtņu nišās bieži ievietoja skulptūras, dekoratīvās vāzes vai urnas. Nišas velves mēdza būt noapaļotas un dekorētas ar gliemežnīcām. Klasiskajā arhitektūrā un sakrālajās celtnēs nišas plaši izmantoja dievību un svēto statuju izvietošanai jau kopš Senās Romas laikiem. Kristietības sakrālajās celtnēs nišas pārsvarā izmantotas gotisko baznīcu iekšpusē. Arī vēlāk, itāļu Renesanses laikā, kā arī Eiropas arhitektūras XVI-XVIII gadsimta pieminekļos, bieži sastopamas pusapaļās nišas (eskedri) ar gliemežvāka pārsegumu. Slavenā Madrides Prado muzeja viena ārsiena ir veidota kā nišu virkne, turklāt katrā no nišām ievietota kāda mākslinieka, tēknieka vai citas slavenības piemiņas zīme - biste, vāze vai urna.
Latvijas Saeimas fasādes nišā, piemēram, novietota Lāčplēša figūra (darināta 1922. gadā pēc tēlnieka R. Maura meta, atjaunota 2007. gadā). Tāpat divas nišas, kuras atrodas Vaļņu ielas 2 Vecrīgā nama fasādē, stateniskais jūgendstils, 1911.g. (arhitekts E.V.Frīzendorfs), rotā vara ciļņi, no kuriem vienā ir attēlota likteņa dieviete, bet otrā - ārstniecības dievs Asklēpijs.

1. attēlā - nišas ar veltījumiem māksliniekiem (centrā - gleznotāja Surbarāna bareljefs) Prado muzeja ārsienā, Madride, Spānija.

2. attēlā - likteņa dievietes figūra vienā no divām nišām Izglītības ministrijas fasādē Rīgā.