ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Pārsedze, paloda (Притолока, наличник, lintel)

- arhitektūrā veidoja gan loga, gan durvju nesošo, parasti horizontālo, komponentu, kas varēja kalpot vienlaikus kā dekoratīvais elements vai apmale. Koka celtnēs palodas piesedza šķirbu starp loga (durvju) kārbu un sienu. Pārsedzes sastopamas dažāda veida un stilu logos, kā arī portālos, un pat kamīnos. Klasiskajā arhitektūrā pārsedzes sauca par arhitrāviem un tos balstīja kolonnu kapiteļi, kas ierobežoja portālu vai eju. Gadījumā, kad pārsedzei ir tīri dekoratīva funkcija, to sauc par apmali. Ziemeļu koka arhitektūrā apmales mēdza būt skaisti grebtas, piešķīrot pat vienkāršām lauku celtnēm cēlāku un oriģinālāku izskatu.
Latviešu lauku sadzīvē pārsedzes ir pietiekami vienkāršas un lielākoties koka, toties lauku muižas, pilis un sabiedriskās celtnes var lepoties ar lielu pārsedžu dažādību - vairāku stilu arku formā, ar izciļņiem un skulpturāliem ornamentiem, kā arī izmantoto materiālu daudzveidību, no šūnakmens līdz marmoram. Klasicisma stilā celtajās ēkās katra stāva logu pārsedzes mēdz būt aišķirīgas. Savukārt, īres namu celtniecībā, kā tas ir redzams V. Bokslafa būvētajā namā Vecrīgā, dekoratīvā durvju pārsedze ar volūtām vienlaikus ir virsdurvju loga palodzes daļa.

1. attēlā - loga pārsedze XVIII gs. ēka, Bergamo.

2. attēlā - durvju pārsedze Vecrīgā, Kalēju ielā 18/20, arh. V. Bokslafs, 1903.g.