- literārs vai mūzikas sacerējums par agrāk esošā darba tēmu, cenšoties uzsvērt oriģināla komisko pusi un to pārspīlēt. Radies vēl antīkajā pasaulē, parodējo pārak augstu poētisku stilu. Tā ir zināma imitācija uz parodējamā teksta pamata. Mākslinieku, kas veido parodijas, sauc par parodistu. Mūsdienās parodijas žanrs īpaši izplatīts pateicoties kino un televīzijai. Parodēt var visu - vienīgi tas ir jādara talantīgi, tad parodija pati par sevi kļūst mar mākslas darbu. Ar parodijām īpaši izcēlās XX gadsimta 70.-to gadu vidū angļu mākslinieku grupa Monty Pyhton, parodējot pat sižetu par Svēto graālu. Savukārt vecāka gadagājuma Latvijas iedzīvotāji, kam nav bijusi sveša krievu valoda, labprāt atceras pāragri mirušo literātu un parodistu Aleksandru Ivanovu, pateicoties kuram viena otra viduvējība kļuva populāra. Par pirmo parodiju latviešu literatūrā pieņemts uzskatīt Pietukas Krustiņa tēlu brāļu Kaudzīšu romānā “Mērnieku laiki”, bet mūsdienu kultūras vidē Latvijā labprāt parodē gan politiķus (“Cūkmens”), gan jebkura veida reklāmu.