ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Pūķis (дракон, dragon)

- leģendārs radījums, parasti ar rāpuļa (čūskas) ķermeņa elementiem, bieži spārnots. Pastāv divas pūķu tradīcijas – Eiropas, kas saistīta ar antīko vai folkloras tradīciju, kur drakons parasti iemieso ļaunumu, un Āzijas, kur tas drīzāk ir varenības, ūdens, dabas primāro spēku un valdnieku simbols. Abām kultūrām satiekoties, izveidojies tips, kam raksturīgas daudzveidīgās īpašības, saglabājot varenā lidojošā rāpuļa izskatu. Kristīgajā mākslā ļoti izplatīts sižets, kurā eņģelis vai svētais pieveic drakonu.
Latviešu folklorā līdzīgi kā krievu pūķis vai čūska ar vairākām galvām ir pārdabiskā pretinieka veids līdzās milzim, turklāt tas ir saistīts ar velnu. Varonis, drosmīgais zemnieks, ne vis erceņģelis, spēj briesmoni pieveikt. Rīgā pūķu skulptūras un reljefi rotā portālus un frīzes, turklāt to māju īpašnieki bijuši pārsvarā vācu baroni, tātad, zināmā mērā, ienaidnieki. Daži drakoni izskatās visai miermīlīgi, bet tie jau rotā īres namus.

1. attēlā - Atanasius Kirhers "Lielais Rodas salas pūķis", ilustrācija no Mundus Subterraneus, 1665.g.

2. attēlā - 1874.g. celtās barona fon Volfa ziemas rezidences (arhitekts G.Vinklers) fasādes frīze ar drakoniem, Kr.Valdemāra ielā 35, Rīga.