ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Reljefs, cilnis (рельеф, relief)

- viens no tēlniecības pamatveidiem, kur skulpturālais tēls veidots saistībā ar plakni un līdzīgi gleznai, aplūkojams no priekšpuses. Izšķir augstcilni, zemcilni un plakancilni jeb iedobto cilni. Augstcilnis izvirzīts vairāk par pusi savi apjoma virs plaknes; zemcilnis izvirzīts mazāk par pusi sava apjoma virs plaknes; plakancilnis jeb iedobtais cilnis- skulpturālais veidojums ir plaknē it kā iegremdēts. Slavenie ciļņi pazīstami kopš antīkās pasaules, kad tie greznoja tempļu sienas (Pergamas altāris), Triumfa arkas un kolonnas. Vienkāršāki ciļņi joprojām redzami kapsētās un ir veidoti no izturīgiem materiāliem, akmens vai metāliem.
Latvijā ciļņi ienāk reizē ar kristietību, bet līdz mūsdienām no tiem tikpat kā nekas nav saglabājies, jo lielākā daļa ciļņu, kas kādreiz rotājuši baznīcas un kapenes, gājusi bojā Reformācijas laikā, tāpat kā viduslaiku vitrāžas. Viens no senākajiem zemciļņiem ir redzams uz Ekkes konventa ēkas blakus Jāņa baznīcai un tā ir Ekkes epitāfija. Savukārt par augstciļņiem var uzskatīt Brīvības pieminekļa postamenta skulptūras grupas. Pēdējā laikā radušies arī kombinētie ciļņi, kad viena daļa ir itkā iegremdēta plaknē, bet otra- paceļas virs tās.

1. attēlā - zemcilnis uz Ambergas pilsētas rāts fasādes, Bavārija, Vācija.

2. attēlā - stilizēts plakancilnis par piemiņu 1941.gada deportāciju upuriem Koknesē.