Renesanse (arhitektūrā) (Архитектура Возрождения, Renaissance (architecture)) no franču: Renaissance atdzimšana

- periods Eiropas kultūras attīstībā (14.-16. gadsimts) vai arī mākslas stils, kuram raksturīga dziļa interese par cilvēka personību un celtnes atbilstību humānajiem konstruēšanas principiem. Tā ideāls – vispusīgi attīstīts, izglītots cilvēks. Arhitektūrā renesanse izpaužas kā pāreja no gotikas ar tās pārspīlēti vertikālajām formām, kuras nomāc cilvēku un pasvītro tā niecību, uz apjomiem un dekoru, kas ir tuvāks un viengabalaināks. Drūmās pilis- cietokšņus nomaina ārējā vidē harmoniski pastāvošās pilis- palasti.
Latvijā ir visai maz Renesanses arhitektūras pieminekļu, bet viens no tiem ir saglabājies bijušās Kurzemes hercogistes otrajā galvaspilsētā- Kuldīgā, un tā ir Trīsvienības baznīca, celta pēc Polijas karaļa pieprasījuma, apstiprinot hercogu Jēkabu par troņmantinieku. Pēc speciālstu domām, šī trīsjomu celtne ar vienkāršu ārējo arhitektūru ir veidota itāļu renesanses ietekmē, tuvināti cilvēkam un atsakoties no pārspīlētām gotiskajām arkām un pārmērīgām smailēm.