Svētais Grāls (Святой Грааль, Holy Grail)

- ar šo jēdzienu kristietībā un mākslā mēdz apzīmēt vairākus sakrālos priekšmetus - kausu, šķīvi, trauku, akmeni vai kādu relikviju, un tas kļuva par būtisku elementu t.s. karaļa Artūra ciklā. Agrīno viduslaiku autors Kretjēns de Truā (Chrétien de Troyes), aprakstot Svēto Vakarēdienu, piemin šo trauku (kausu) kā būtisku mācekļu un Kristus mielasta elementu. Saskaņā ar kristiešu leģendām ar Svēto grālu saprot kausu, no kura Svētā vakarēdiena laikā Jēzus dzēra vīnu ar saviem mācekļiem. Citos viduslaiku sacerējumos (XII - XIII gs.) Svēto Grālu apraksta jau kā kā no debesīm nokritušo akmeni. Savukārt. Apaļā galda bruņinieki vadīja dzīvi Grāla meklējumos, kuru, it kā kopā ar Kristus ķermeni sadurstījušā šķēpa atliekām, uz Britāniju bija atgādājis kāds svētais. Atbilstoši ticējumiem, no Grāla kausa nobaudījušais, dabūtu pilnīgu grēku atlaišanu un pat mūžīgās dzīvības iespēju. Tēlotajā mākslā šo tēmu traktēja vairāki prerafaelīti, ilustrējot Karaļa Autora ciklu, kā tas redzams Edvarda Bern-Džonsa gobelēnā. Teicienu "Svētais Grāls" izmanto pārnestā nozīmē - kāda īpaša, grūti sasniedzama mērķa apzīmēšanai.
2015. gadā izdevniecībā "Zvaigzne ABC" nāca klajā Sigmas Ankravas grāmata "Lāčplēsis, karalis Artūrs un Svētais grāls", kurā analizēta saikne starp mūsu un angļu leģendām kristietības gaisotnē. Tāpat lielu interesi latviešu lasītāju vidū šī tēma izraisīja ar kulta grāmatas "Da Vinči kods " latviskā tulkojuma iznākšanu, kur tas aprakstīts kā biķeris Svētā vakarēdiena iedibināšanai. Tālab arī modernā latviešu glezniecība simboliski attēlo Svēto Grālu kā fantastisku milzu kausu ar Kristu uz vakariņojošo mācekļu fona.