Sakramenti (таинства, Sacraments) Latīņu: sacrō (svētīts)

- žēlastības dāvanas, Kristus iedibinātās svētās darbības, starp kurām sākotnēji bijušas kristīšana, grēku piedošana un Svētais Vakarēdiens. Vēlāk par sakramentu kļuva arī baznīcas laulības. Katoļu katķisms definē sakramentus kā Kristus dotos un Baznīcas iemiesotos redzamos rituālus, caur kuriem mums tiek nodota Dieva labvēlība, kuru piekopšana dodot mirstīgajam cilvēkam izjust dievišķā klātbūtni. Svētos sakramentus - it īpaši kristības un laulību - mākslinieki centušies attēlot tādēļ, ka tur iespējama greznuma un psiholoģisko problēmu vienotā attēlošana, gaismēnas, kontrasti, spožums un kaislības.
Latvijā no katolicisma 7 sakramentiem luterticība ir paturējusi divus- kristības un Svēto vakarēdienu jeb dievgaldu, kurā Kristus miesa un asinis ir klāt esošas maizē un vīnā. Daļa luterāņu par sakramentu uzskata arī grēksūdzi. Latviešu mākslinieku darbos sakramenti ir reti sastopami, jo mūsdienās traucēt rituālu norisi baznīcās ir noliegts, bet senatnē profesionālo gleznotāju, kas aizrautos ar sakrālo glezniecību, latviešu vidū nav bijis. Latvijas preizticīgie par vakarēdiena būtiskāko daļu uzskata grēksūdzi.