ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā
AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ

Sakta (сакта, брошь, brooch, fibula (jewelry))

- ir dekoratīvā apģērba saspraude, broša no tiem laikiem, kad tērpu darināšanā iztika bez šūšanas. Senatnes fibulas (viens no brošas nosaukumiem) parasti darināja no metāiem - sākot ar bronzu līdz sudrabam uz zeltam, īpašos gadījumos ar emaljas un dārgakmeņu apdari. Saktai piemita vienlaikus gan lietišķās, gan dekoratīvās funkcijas, un saktu senākie paraugi attiecināmi uz Bronzas laikmetu. Tā kā saktu veidošanu ietekmēja mode, to izskats patlaban kalpo par hronoloģisko indikatoru. Dekoratīvās saktas izmantoja Senajā Grieķijā un Romā, bet pastāv arī versija, ka saspraužu agrīnie paveidi ieceļojuši no ģermāņu cilšu apdzīvotajām vietām. kur tās tika darinātas no kaula (fibulas). Vēlāk saktas forma un materiāls kļuva par būtiski vēlīnā antīkā laikmeta iezīmi, bet vienkāršotās saktas pat par romiešu karavīru tērpa elementu.
Dekoratīvā apģērba saspraude ar platu stiprinājumu, kuru izmantoja jau senlatvieši, joprojām ir iecienīta rota un sieviešu tautas tērpa neiztrūkstoša sastāvdaļa. Saktas kopš sendienām darināja no sudraba un citu metālu sakausējumiem. Latvijas novadu saktas mēdz atšķirties, turklāt dažāda izmēra saktas domātas arī atbilstošiem gadalaikiem (lielās saktas līdz pat 25 cm diametrā, domātas biezās sagšas-villaines saspraušanai; mazās dekoratīvās saspraudes - krekla apkaklēm u.c.).

1. attēlā - saktas, fibulas un piespraudes no Amjenas arheoloģiskā muzeja antīko priekšmetu kolekcijas, Ziemeļfrancija.

2. attēlā - mūsdienu Latvijas meistaru saktas no veikala "Jaunais salons" kolekcijas.