Apgrieztā perspektīva (обратная перспектива, inverse perspective)

- tēlojuma paņēmiens, kad personu un priekšmetu proporcijas atainotas atbilstoši attiecīgā vēsturiskā perioda kanoniem vai Baznīcas hierarhijai. Dažreiz to sauc par Bizantijas perspektīvu. Piemēram, Senajā Ēģiptē faraons allaž atainots daudz lielāks par pārējiem personāžiem, vai arī gleznās (svētbildēs) Madonna un svētie izmēros daudz lielāki par pārējām figūrām, tai skaitā arī donatoriem. Šāda perspektīva paredz, ka attēlojamais objekts tiek novietots starp novērotāju un redzamo virsmu. Rezultātā objekti, kas atrodas tālāk no novērotāja, tiek attēloti lielāki nekā ir īstenībā, bet tuvākie- sīkāki nekā īstenībā.
Latvijā šādu apgriezto perspektīvu iespējams skatīt pareizticīgo baznīcu ikonās, bet tā nav pietiekami izteikta. Toties Venēcijas mākslinieks, kurš acīmrdzot izjutis stingro Bizantijas ortodoksijas ietekmi, savā Madonnas gleznojumā baznīctēvu padarījis daudz sīkāku par Kristus bērnu- iespējams, gribēdams pasvītrot Baznīcas sekundāro lomu cilvēka attiecībās ar Dievu.